Salacgrīva- Vitrupe. Pārdomas un meži

Šodien esmu apņēmības pilna iet, un iet daudz. Kaut kāds melanholisks noskaņojums un cilvēkus negribas satikt vispār, vismaz ne gājiena sākumā. Laikam tas tāpēc, jo visu nakti vakar pavadīju ballītē un miegu noķēru vien stundu, kad sapratu, ka ar auto pabraukšu tikai, ja mazliet pagulēšu. Ar auto aizbraucu līdz Vitrupei- manam plānotajam finišam, un nostopēju busiņu, kas mani ieved Salacgrīvā- tajā vietā, kur pagājušajā reizē gājienu pārtraucām. Interesanti, cik gājiens spēj būt dasžāds- no nevaldāmas smiešanās un skriešanās ar suni, līdz pārdomu pilnam vienpatības ceļojumam. Un ir labi. Kaut auksts un manas vienīgās pusdienas ir gandrīz sasalis banāns. Smieklīgi, cik tālu banāns nokļuvis, viņš gan jau nekad savā dzīvē nebija iedomājies, ka savu mizu atstās Latvijas mežā. Gribētos parunāties arī ar skudru, lai pajautātu, vai viņa zina, ko mēģina apēst. Paldies jūrtakas zili baltajām iezīmēm uz kokiem! Jau biju brīdināta, ka posms lejup no Salacgrīvas ejams pa mežiem, jo jūras krastu pārliecinoši dominē pļavas, joprojām. Eju pa mežu, klausos vēja un pavasara putnu sveicienos, un , kaut vairs nesaprotu, ko viņi stāsta, šķiet, ka man vēl labu. Te dažas pa mežu plūstošas upes, un dažas dziļi mežā paslēpušās villas. Ik pa laikam testēju veiksmi un tomēr mēģinu iet gar jūru. Un taka agri vai vēlu ieved atpakaļ mežā. Ar plikām kājām tveru pavasari, un cenšos izturēt tik ilgi, cik varu, naivā cerībā , ka tā varbūt mana vasara pienāks ātrāk. Esmu atradusi savu perfekto pārgājienu koku, un apsolu sev to ņemt maksimāli līdzi, lai viņš būtu manu sasniegumu simbols, visur klātesošais, klusējošais balsts. Un krāju stikliņus, un akmentiņus, ko beigās salīmēt kopā kā gleznā. Gājiens ir ilgs, un skaists, iekšā plūst milzīga pateicība par spēju to visu piedzīvot, par to,ka dzīvojam tik skaistā vietā un viss tik ļoti sasniedzams. Vajag vien vēlmi kaut ko darīt, kustēties, iepazīt. Un vienalga, kur- Madeiras salā, Grieķijā vai tepat, Latvijas krastos. 17 kilometri miera, un esmu pie auto. Nogurusi, un jau nākamā gājiena gaidās.