Migla, paralēlā realitāte

Šodien, pēc vētrainas tikšanās ar sen neredzētiem draugiem, pamostamies vienpadsmitos. Slava pašnodarbinātajiem! 

Atliekam darāmos darbus uz vakaru, tiklīdz ieraugām fantastiski vasarīgo skatu aiz loga. Sazvanāmies ar draugu-šoferi un nolemjam doties Ventspils neceļos. Pēc pusstundas attopamies Staldzenē, māsas Miglas valstībā. Izrādās, kamēr pilsētas centrā saulīte silda sānus un liek actiņām labpatīkā samiegties, Staldzenē migla ir apskāvusi sauli, arī kāpas ietinot vatētā baltumā. Sajūta sirrēala- pieejam pie jūras izskalotā krasta, līdz ūdenim pārdesmit metru. Un neredzam neko- ne viļņus, ne krastu, ne lejā pietauvotās zvejnieku laivas. Vien divi puiši miglas segā laiski mētā amerikāņu futbolbumbu. 

Iebraucam ceļā, kam spītīgi nav nevienas norādes. Braucam caur purvainu apvidu, ceļš kļūst aizvien šaurāks, sāk līkumot mežā, līdz pēkšņi ved gar sniegbaltiem naftas produktu pārkraušanas termināļiem. Pie zemē ieraktiem metāla pumpjiem par ceļu kļuvusī taka izzūd pavisam. 

Sasmejam par negaidīto bezizeju, kurā esam ieripojuši, un izlemjam lēnu slīdēt ārā no pūkainās miglas, atpakaļ saulainajā realitātē!