Niecīgas pilsdrupas ar Rīgas cienīgu vēsturi

Šodien devos pastaigā pa Švarcvaldes mežu, kas tepat, aiz žoga. Kaimiņi stāsta, ka viņiem te pagalmos aug sēnes. Un nav melots, jo mežs tiešām no mājas ieejas durvīm ir vien pārdesmit metru attālumā!
Biju dzirdējusi, ka meža biezoknī slejas pils, kas senāka par Rīgu. Un, ka tur ir tornis, kurā var uzkāpt, iepriekš kafejnīcā iegūstot mistisku atlēgu. Smieklīgi, kur gan kafejnīca meža vidū, stāsts par pili arī šķita pietiekami nereāls. Tomēr samelots netika nekas! Pēc 20 minūšu kāpiena kalnā tiešām ieraugu kafejnīcu un kaut kur aiz kokiem spīd arī masīvs pils tornis.
Cēringenes pils tiešām celta ap 1000. gadu un, par spīti laika zobam un kareivīgajiem ķeizariem, ir nosargājusi savu torni līdz mūsdienām. Žēl, ka no mūriem nekas cits nav saglabājies, paliek daudz vietas iztēlei. Torņa atslēgu var iegūt tuvējā kafejnīcā Zähringer Burg, iemainot to pret kādu dokumentu, tādējādi vācieši nodrošinās pret atslēgas zādzību. Kaut gan es būtu ar mieru atstāt savu pasi tur, lai iegūtu atslēgas uz mūžu un tornī apmestos uz dzīvi! Skats no trepēm pasakains, uz vienu pusi zaļi, apstrādāti lauki, uz otru pilsēta. Tālumā esošos kalnus klāj balta dūmaka, saule spīd caur koku galotnēm. Lai viss nekļūtu pārāk romantiski, pieminēšu uz pils torņa sienas piestiprinātu marmora uzrakstu. Šeit negaisa laikā zibens nosita cilvēku. Skaudrs atgādinājums par dzīves trauslumu, mirkļa burvību. 

Pils teritorijā arheoloģisko izrakumu laikā tika atrasti metamie kauliņi, sudraba karotes un daudz dzīvnieku kaulu, jo jau 12. gadsimtā viens pils spārns tika nopostīts un tajā viduslaikos tika ierīkota atkritumu bedre. 

Senām ēkām sava aura, to mūri glabā tik daudz stāstu- gan pirms tūkstoš gadiem, gan mūsdienās!