Kapu tūrisms ar ministri

Šonedēļ prakses vietā visi bija manāmi satraukušies un steidza pabeigt visādus sīkumus- pie mums pāris dienas viesojās Latvijas Kultūras ministre Dace Melbārde. Satraukums pielipa arī man, pārdesmit reizes pārcilāju šķīvjus un terīnes, uzspodrināju bilžu rāmjus, pat uzvilku kurpes ierasto vilnas zeķīšu vietā.

Sagaidījām viņu ar gardu ķirbju biezzupiņu un Švarcvaldes kūku, iedzērām vīniņu, pārrunājām visādus niekus, ik pa laikam pieskaroties arī nopietnākiem tematiem. Ieplānojām nākamajā dienā doties uz blakus esošo pilsētu, kur Zenta Mauriņa pavadījusi savu dzīves nogali un nu dus Bādkrocingenes kapos.

Ar Latvijas delegāciju devāmies uz rakstnieces muzeju, kas ierīkots Bādkrocingenes pilsētas muzejā, tur parunājos ar rakstnieces bērnības draugu, kurš nu jau ir cienījamā vecumā, tomēr ar sajūsmu stāsta atmiņas par mirkļiem, kas ar viņu pavadīti gan Rīgā, Kuldīgas ielā, gan Vācijā. Zenta Mauriņa regulāri tikusies ar vietējiem Vācijas jauniešiem un dalījusies ar dzīves un rakstniecības gudrībām. Pēc viņas nāves jaunieši esot karsti vēlējušies, lai mākslinieces kapa vieta atrastos tuvumā, Vācijā. Pilsētas dome atsaucīgi atvēlēja vietu kapsētā pie galvenās baznīcas un joprojām ar lielu cieņu piemin rakstnieci un viņas talantu iedvesmot laika biedrus. 

Kopā ar pilsētas mēru un bezgala jauku vācu pāri, kuru vecvecāki reiz dzīvojuši Rīgā, devāmies uz pili, kurā ierīkots muzejs  ar mājīgu koncertzāli. Vēsturisko taustiņinstrumentu muzejā atrodas ap 50 klavieru, kas veidotas no 17. līdz 19. gadsimtam. Kad pilī notiek koncerti, mūziķi var izvēlēties vienu no šiem instrumentiem, lai uz tā spēlētu izvēlētos skaņdarbus. Medusmaize! Ministre vairākas reizes sēdās pie klavierēm, piepildot pils telpas ar latviešu spēka dziesmām. Kad Lielajā zālē sāka skanēt Pūt, vējiņi melodija, tikām ietīti siltā dzimtenes sajūtā un visi labsajūtā pievērām acis.

Ekskursijas noslēgumā devāmies uz Zentas Mauriņas kapa vietu, mums svarīgi bija nodot viņai siltus sveicienus no dzimtenes, sārti baltus ziedus un svecītes. Pie kapavietas kāds nolicis akmeni, uz kura vāciski uzrakstīts viņas citāts: Viens no lielākajiem grēkiem ir nedarīt to, kas citus darītu laimīgus. Vēl brīdi pakavējāmies pie kapiņa, lai pēc tam, katrs savās domās iegrimuši, dotos mājup. Un darītu labas lietas.